Zinātniskā raksta rakstīšana ir obligāts posms katra pētnieka karjerā. Taču pat visinteresantākais pētījums var netikt publicēts, ja raksts ir noformēts nepareizi. Redakcija var atteikties publicēt vai nosūtīt materiālu pārstrādāšanai, kas atliks publicēšanu uz nenoteiktu laiku. Kā pareizi noformēt zinātnisko rakstu, lai jūsu pētījums tiktu veiksmīgi pieņemts publicēšanai? Lasiet tālāk.
Zinātniskās publikācijas ir vienkāršākais veids, kā parādīt savu pētījumu rezultātus. Bieži vien nepareizi izprotot žurnāla prasības par publikācijas noformējumu, zinātniekiem rodas grūtības. Zemāk esam apkopojuši galvenos padomus par zinātniskās publikācijas noformējumu, kas palīdzēs veiksmīgi iziet redakcijas pārbaudes procesu.
Kāpēc pareiza raksta noformēšana ir svarīga?
Zinātniskā raksta noformējums nosaka recenzenta pirmo iespaidu, pārbaudot to. Pat kvalitatīvs pētījums riskē tikt noraidīts, ja netiek ievērotas žurnāla prasības. Pareiza raksta struktūra liecina par autora atbildīgu attieksmi pret izdevuma standartiem. Turklāt labi noformēts teksts atvieglo uztveri, ātrāk iziet pārbaudi un palielina iespēju, ka raksts tiks pieņemts.
Galvenās žurnālu prasības zinātniskās raksta noformējumam
- skaidra teksta struktūra (galvenokārt IMRAD formātā)
- akadēmiskais tulkojums svešvalodā
- pareiza citēšana (APA, Chicago, Vancouver utt.)
- saskaņots tabulu, shēmu, attēlu utt. noformējums
Zinātniskā raksta noformējums atbilstoši IMRAD struktūrai
Lielākā daļa zinātnisko žurnālu savās prasībās attiecībā uz manuskriptu noformējumu norāda IMRAD struktūru, kas ir starptautiski atzīts zinātnisko rakstu formāts. IMRAD struktūra sastāv no šādām sadaļām:
- Ievads (Introduction). Šajā sadaļā jāatspoguļo pētījuma tēmas aktualitāte un problēmjautājumi, hipotēzes un zinātniskā jaunuma apraksts. Tajā pašā laikā to nevajadzētu pārblīvēt ar zinātnisko avotu analīzi: literatūra jābūt aktuālai un atbilstošai darba tematikai. Ja ir liels skaits literatūras avotu, kas ir nozīmīgi pētījumam, analizējiet tos papildu sadaļā „Literatūras pārskats” pēc ievada.
- Metodes (Methods). Šajā sadaļā ir jāiesniedz apraksts par izmantotajām metodēm, pieejām un materiāliem, jānorāda pētījuma informācijas un literatūras bāze. Tāpat ir nepieciešams norādīt statistikas datus un obligāti norādīt ētiskās normas, kas tika ievērotas.
- Rezultāti (Results). Sadaļa jānoformē atbilstoši metodoloģijai un pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem. Priekšrocība būs grafisko materiālu (tabulu, attēlu, diagrammu utt.) klātbūtne sadaļā, kas veicinās labāku informācijas uztveri.
- Diskusija (Discussion). Šajā sadaļā ir nepieciešams veikt salīdzinošo analīzi – salīdzināt savus rezultātus ar citu pētnieku rezultātiem, kuri strādājuši pie līdzīgas tēmas. Ir svarīgi salīdzināt izmantotās metodes, iegūtos datus utt., kā arī noteikt potenciālos virzienus turpmākiem zinātniskiem pētījumiem.
Šīs struktūras ievērošana optimizē raksta recenzentu pārbaudes procesu un ļauj ātrāk orientēties tekstā, pateicoties skaidrai sadalīšanai sadaļās.
Kādas kļūdas jāizvairās, noformējot rakstu?
1. Žurnāla prasību neievērošana
Katram izdevumam ir savas prasības autoriem par pētījuma noformējumu. Bieži vien zinātnieki tās neievēro, izmantojot citu citēšanas stilu, iesniedzot rakstu neatbilstošā formātā vai aizmirstot par svarīgiem elementiem – anotācijām, atslēgvārdiem utt. Recenzentiem tas ir signāls par autora zemo kompetenci, un ir liela varbūtība, ka darbs tiks noraidīts vai nosūtīts pārstrādāšanai.
2. Nepareizi noformēts literatūras saraksts
Tipiska problēma literatūras saraksta noformēšanā ir dažādi noformējuma stili vienā sarakstā, DOI trūkums, neprecizitātes autoru uzvārdos vai žurnālu nosaukumos, atsauču uz avotu tīmekļa vietnēm trūkums. Turklāt zinātnieki bieži izmanto novecojušu literatūru, kas reti kad ir piemērota pētījuma tēmai mūsdienu kontekstā. Novecojušas avoti var būt noderīgi, piemēram, vēsturiskam pārskatam, bet ne, lai atspoguļotu pētījuma zinātnisko novitāti. Šā iemesla dēļ lielākā daļa recenzēto žurnālu prasa, lai vismaz puse no bibliogrāfijas sastāvētu no publikācijām, kas izdotas pēdējo 3 gadu laikā.
3. Nepareiza citēšana
Daudzu zinātnieku izplatīta kļūda ir vairāku citēšanas formātu kombinēšana darba tekstā. Lielākā daļa žurnālu skaidri prasa ievērot vienu stilu (APA, Chicago, Vancouver utt.). Turklāt problēma ir arī pārmērīga pašcitēšana. Daži autori mēģina atsevišķas tēzes pamatot ar saviem iepriekšējiem pētījumiem, taču tas ne vienmēr ir piemēroti. Pārmērīga pašcitēšana samazina rezultātu zinātnisko objektivitāti un to unikālumu, kā arī tiek stingri kontrolēta recenzentu pārbaudē. Pieļaujamais pašcitēšanas līmenis vidēji ir ne vairāk kā 10-12 %.
Pareiza noformēšana atvieglo recenzentu uztveri, palielina uzticību pētījuma rezultātiem un ievērojami palielina izredzes uz veiksmīgu publikāciju.
Vajadzīga palīdzība zinātniskā raksta noformēšanā? Vēršieties uzņēmumā „Zinātniskās Publikācijas”! Mēs noformēsim jūsu pētījumu atbilstoši izdevuma prasībām un pavadīsim to līdz veiksmīgai publikācijai. Ja Jums ir jautājumi, aizpildiet zemāk esošo formu, un mūsu menedžeris ar Jums sazināsies tuvākajā laikā. Kopā uz veiksmīgu publikāciju!
