Sākot zinātnisko darbību, jaunie zinātnieki nepieciešama ne tikai neatlaidība, bet arī ārēja atbalsts. Tas var būt stipendijas, grantu programmas vai cita veida finansējums. Kādas starptautiskās grantu programmas varētu būt noderīgas jaunajiem pētniekiem? Izskatīsim to mūsu šodienas rakstā.
Erasmus+
Erasmus+ ir Eiropas Savienības programma, kas vērsta uz izglītības, jaunatnes un sporta, kā arī profesionālās sagatavošanas atbalstu. Konkrēti, 2021.-2027. gada programmā tiks pievērsta liela uzmanība sociālajai integrācijai, zaļajai un digitālajai pārejai, kā arī jauniešu iesaistīšanai demokrātiskajā dzīvē. Lai gan Erasmus+ nepiedāvā atsevišķus konkursus, kas paredzēti tikai jaunajiem zinātniekiem, daudzas iniciatīvas dod iespēju doktorantiem, jaunajiem pētniekiem un pēcdoktorantiem piedalīties starptautiskās mobilitātes programmās vai pētniecības projektos.
Jaunajiem zinātniekiem visaktuālākās ir Key Action 1 (KA1) un Key Action 2 (KA2) piedāvājumi.
Key Action 1 (KA1 – Mobility of Individuals) ļauj doktorantiem un doktorantūras studentiem doties pētniecības praksē uz 2-12 mēnešiem, bet jaunajiem pasniedzējiem un zinātniekiem – ceļojumos no 2 dienām līdz 2 mēnešiem, lai pasniegtu vai veiktu pētījumus. Erasmus+ kompensē ceļa, apdrošināšanas un uzturēšanās izdevumus.
Key Action 2 (KA2 – Organizāciju sadarbība) pētniekiem sniedz iespējas piedalīties starptautiskos pētniecības projektos, izstrādāt inovatīvas zinātniskas metodes, izglītības platformas, digitālos rīkus utt.
Turklāt pētnieki var tikt iesaistīti:
- Sadarbības partnerības – starpuniversitāšu sadarbība pētniecības jomā
- Erasmus Mundus kopīgās maģistra programmas – iespēja būt pasniedzējam, mentoram vai pētniekam
- Inovāciju alianses – sadarbība ar lielām kompānijām un uzņēmumiem
Horizon Europe
Horizon Europe ir viena no Eiropas Savienības galvenajām programmām, kas vērsta uz pētniecības un inovāciju atbalstu. Tā ir īpaši nozīmīga jaunajiem zinātniekiem, jo nodrošina profesionālās izaugsmes iespējas zinātniskās karjeras sākumposmā.
Programma veic vairākus svarīgus uzdevumus, tostarp:
- doktorantu atbalsts un pirmā neatkarīgā pēcdoktorantūras pētījuma finansēšana
- starptautiskās sadarbības un pētnieku mobilitātes paplašināšana
- ieguldījumi progresīvā fundamentālajā pētniecībā dažādās zinātnes jomās
- apstākļu radīšana ambiciozu inovatīvu projektu īstenošanai
- kvalitatīvas uzraudzības, monitoringa un novērtēšanas nodrošināšana katram finansētajam projektam
Jaunajiem pētniekiem ir paredzēti vairāki specializēti instrumenti. Pirmkārt, tie ir Marie Skłodowska-Curie Actions (MSCA), kas aptver divus galvenos formātus:
- Doctoral Networks – starptautiskas doktorantūras programmas, kas tiek īstenotas pētniecības konsorciju ietvaros
- Postdoctoral Fellowships – individuālas stipendijas ar ilgumu no 1 līdz 3 gadiem, kas pieejamas zinātniekiem ar pieredzi līdz astoņiem gadiem pēc doktora grāda iegūšanas
Vēl viens svarīgs instruments jaunajiem zinātniekiem ir ERC Starting Grant – viena no prestižākajām Eiropas individuālajām grantu programmām. Pieteikties tai var pētnieki, kuri ir ieguvuši doktora grādu pirms 2-7 gadiem un ir gatavi izveidot un vadīt savu neatkarīgu pētniecības grupu.
COST
COST (European Cooperation in Science and Technology) ir viena no vecākajām un efektīvākajām Eiropas programmām, kas vērsta uz starptautiskās zinātniskās sadarbības atbalstīšanu. Tās galvenais mērķis ir izveidot tīklu starp pētniekiem no dažādām valstīm, palīdzot viņiem apmainīties ar zināšanām un attīstīt kopīgas zinātniskās jomas.
COST īpatnība ir tā, ka tā nefinansē pašu pētniecību, bet atbalsta sadarbību, mobilitāti un profesionālu zinātnisko kopienu veidošanu. Jaunajiem zinātniekiem tas ir viens no pieejamākajiem veidiem, kā integrēties starptautiskajā zinātniskajā vidē.
COST programma piesaista pētniekus un inovatorus no universitātēm, kā arī no valsts un privātām iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, rūpniecības un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Dalībnieki var iesniegt pieteikumus jebkurā savas karjeras posmā.
COST iespējas jaunajiem zinātniekiem:
- COST Actions – dalība lielās starptautiskās zinātniskās tīklos, kas aptver jebkuru zinātnes jomu un darbojas 4 gadus. Jaunie zinātnieki var pievienoties praktiski jebkurā Action darbības posmā.
- Short-Term Scientific Missions (STSM) – īstermiņa zinātniskas komandējumi (parasti 1-3 mēneši) uz ārvalstu pētniecības grupām COST Action ietvaros, kas dod iespēju apgūt jaunas prasmes un strādāt ar modernām metodēm.
- Training Schools – speciālas mācību programmas, darbnīcas un vasaras skolas, kas nodrošina praktisku apmācību Action ietvaros.
- Konferenču, semināru un sanāksmju apmeklējuma finansēšana – programma sedz transporta izdevumus, izmitināšanu utt.
- Atbalsts jaunajiem pētniekiem (ECI – Early Career Investigators) – zinātnieki, kuri ir ieguvuši doktora grādu ne vairāk kā pirms 8 gadiem, ir prioritāri STSM konkursos un citās iespējās.
Programma arī sniedz iespējas apmainīties ar zinātniskām idejām, mācīties, stiprināt saikni ar dažādu valstu pētnieku kopienu, veicināt globālu pētniecības sadarbību utt.
Latvijas Zinātnes padome (LZP)
Latvijas Zinātnes padome (LZP) ir Latvijas Zinātnes padome, kas atbild par zinātnisko pētījumu finansēšanu, pētniecības projektu atbalstīšanu un zinātnes attīstību Latvijā. LZP mērķis ir paaugstināt zinātnes kvalitāti valstī, stiprināt Latvijas zinātnieku starptautisko konkurētspēju un veicināt inovācijas.
LZP piedāvā vairākas pētnieku atbalsta programmas, tostarp šādas:
1. Fundamental and Applied Research
Tas ir ikgadējs konkurss, kura ietvaros tiek finansēti labākie fundamentālie un lietišķie pētījumi jebkurā zinātnes jomā. Projektu tēmas veido paši pētnieki, pieteikumi tiek izvērtēti starptautiskā līmenī, un finansējumu saņem labākie projekti. Projekti var ilgt līdz trim gadiem, un pieteikties var universitātes, institūti un laboratorijas. 2025. gadā programmas budžets bija 17,7 miljoni eiro.
2. Pēcdoktorantūras pētniecības stipendijas
Grantu programma atbalsta jaunos zinātniekus pēc doktora grāda iegūšanas, palīdzot attīstīt viņu projektus un integrēties starptautiskajā zinātniskajā vidē. Pieteikties var gan Latvijas pilsoņi, gan ārzemnieki, ja doktora grāds ir iegūts ne vairāk kā pirms 10 gadiem (ņemot vērā iespējamās pārtraukuma periodus). Saskaņā ar 2025. gada datiem viena stipendija “Pēcdoktorantūras pētījumiem” ir līdz 192 360 eiro uz 36 mēnešiem un sedz pēcdoktoranta algu, pētniecības izdevumus, aprīkojumu, mobilitāti, konferences un publikāciju sagatavošanu. Līdz 2029. gadam programmai ir paredzēti vairāk nekā 39 miljoni eiro, kas nodrošinās finansējumu lielam skaitam jauno pētnieku.
3. Valsts pētniecības programmas
Programma atbalsta pētījumus, kuru tēmas nosaka valsts atbilstoši valsts stratēģiskajām prioritātēm – no veselības aprūpes un tehnoloģiju attīstības līdz enerģētiskajai drošībai un sociālajiem izaicinājumiem. Šādu konkursu ietvaros tiek finansēti lieli starpdisciplināri konsorciji, kuru mērķis ir izstrādāt praktiskus risinājumus valsts politikai. Tēmas veido nozares ministrijas, bet projektu atlasi un novērtēšanu veic LZP. Šādu iniciatīvu budžets var sasniegt vairāk nekā 1 miljonu eiro vairāku gadu laikā.
Latvijas zinātniekiem ir pieejams ievērojams skaits programmu, kas palīdzēs veikt kvalitatīvus pētījumus. Iepriekš minētās programmas ir lieliski piemērotas jaunajiem zinātniekiem, kuri meklē iespējas realizēt zinātniskos projektus vai idejas.
Jums ir nepieciešama publikācija, lai pieteiktos grantu programmai? Vēršieties uzņēmumā „Zinātniskās Publikācijas”. Mēs palīdzēsim izvēlēties piemērotu zinātnisko žurnālu, veiksime raksta auditu, kā arī pavadīsim jūs visos darba posmos. Lai saņemtu bezmaksas konsultāciju, aizpildiet zemāk esošo formu, un mūsu menedžeris atbildēs uz visiem jūsu jautājumiem. Kopā uz jauniem zinātnes sasniegumiem!
