Jaunie zinātnieki pēc disertācijas aizstāvēšanas dažkārt saskaras ar izvēli: ko darīt tālāk? Dažiem no viņiem ir progresīvas idejas par jauniem projektiem, taču finansējuma trūkuma dēļ pētījumi paliek nerealizēti. Viens no risinājumiem šai problēmai jauniešiem zinātniekiem ir Latvijas Zinātnes padomes (LZP) grantu programmas. Šajā rakstā apskatīsim LZP galvenos piedāvājumus jaunajiem pētniekiem.
Latvijas Zinātnes padome (LZP): kas tā ir un kādas funkcijas tā pilda?
Latvijas Zinātnes padome (LZP) tika izveidota 1990. gadā ar mērķi demokratizēt zinātniskās darbības pārvaldības sistēmu, uzlabot zinātnisko darbu un nodrošināt efektīvu zinātnei no budžeta piešķirto līdzekļu izmantošanu, pamatojoties uz pētniecības projektu konkursu.
Kopš 2020. gada jūlija LZP ir iestāde, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministra tiešā pārvaldībā. Latvijas Zinātnes padomes mērķis ir īstenot valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, nodrošinot zinātnisko pētījumu programmu un projektu ekspertīzi, īstenošanu un uzraudzību. Šīs programmas un projekti tiek īstenoti saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, piemēram, Ministru kabineta 2006. gada 28. jūnija noteikumiem Nr. 408 „Noteikumi par Latvijas Zinātnes padomi”, kas izdoti saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 14. panta 1. daļu. Tās tiek finansētas no valsts budžeta, ES struktūrfondiem vai citiem starptautiskiem avotiem.
Padomes darbība ir vērsta uz valsts zinātniskā potenciāla stiprināšanu, Latvijas zinātnieku konkurētspējas paaugstināšanu un Latvijas zinātnes integrāciju Eiropas un globālajā pētniecības telpā.
Galvenās LZP grantu programmas
LZP piedāvā vairākas galvenās pētniecības atbalsta programmas, kas aptver dažādus zinātniskās darbības posmus – no fundamentālajiem pētījumiem līdz dalībai starptautiskos projektos.
Fundamentālie un lietišķie pētījumi
Programma ir vērsta uz jaunu zinātnisko atziņu un praktisku risinājumu attīstību. Tas ir ikgadējs atklāts konkurss, kurā pētnieki patstāvīgi izveido projekta tēmu. Programma atbalsta gan fundamentālus teorētiskos pētījumus, gan praktisku tehnoloģisku vai inovatīvu risinājumu izstrādi.
Finansējums tiek piešķirts spēcīgākajiem pieteikumiem, kas iziet starptautisku ekspertu novērtējumu, un projekti parasti ilgst līdz trim gadiem. Pieteikumus var iesniegt universitātes, laboratorijas, pētniecības institūti utt. 2025. gadā šīs programmas finansēšanai tika piešķirti 17,7 miljoni eiro. Tā ir arī viselastīgākā programma, kas aptver visas zinātnes jomas, sākot no dabas un tehniskajām zinātnēm līdz medicīnai, sociālajām un humanitārajām zinātnēm.
Pēcdoktorantūras pētniecības stipendijas
Stipendiju programma izveidota, lai atbalstītu jaunos zinātniekus pēc doktora grāda iegūšanas. Galvenais mērķis ir palīdzēt jaunajiem pētniekiem attīstīt savas idejas, veidot zinātnisko karjeru un integrēties starptautiskajā zinātniskajā kopienā. Pieteikties stipendijai var jaunie pētnieki ar doktora grādu (PhD), gan latvieši, gan ārzemnieki. Tomēr ir jāievēro prasība: doktora grāds jāiegūst ne vairāk kā pirms 10 gadiem (ņemot vērā pārtraukumus, piemēram, atvaļinājuma dēļ).
Saskaņā ar informāciju par 2025. gada konkursu pieteikumiem pētniecības projektam „Pēcdoktorantūras pētījumi”, vienas stipendijas apmērs ir līdz 192 360 eiro uz 36 mēnešiem. Stipendija sedz pēcdoktoranta algu, pētniecības izdevumus, aprīkojumu, dalību konferencēs, akadēmisko mobilitāti un publikāciju sagatavošanu. Turklāt līdz 2029. gadam pēcdoktorantūras pētījumiem ir plānots piešķirt vairāk nekā 39 miljonus eiro, kas nozīmē finansējumu desmitiem jaunu zinātnieku.
Valsts pētniecības programmas
Atšķirībā no atklātajiem konkursiem, šī programma veido projektu tēmas, bet prioritātes nosaka valsts atbilstoši valsts stratēģiskajām vajadzībām. Runājam par jomām, kas ir nozīmīgas valstij: iedzīvotāju veselības aizsardzība, tehnoloģisko nozaru attīstība, ekonomiskās un enerģētiskās drošības stiprināšana, sociālās problēmas utt.
Šādu programmu ietvaros tiek finansēti liela mēroga starpdisciplinārā konsorciji, kuriem jānodrošina konkrēti risinājumi vai zinātniskie sasniegumi valsts politikai. Par finansējumu un prioritāšu noteikšanu šajā programmā atbild nozares ministrijas, bet LZP rīko konkursus un veic projektu atlasi.
Piemēram, humanitāro zinātņu programmas „Digitālās humanitārās zinātnes” ietvaros vienam no projektiem ir piešķirts budžets vairāk nekā 1,2 miljonu eiro apmērā laikposmam no 2022. līdz 2025. gadam. Citam projektam „Saskaņota un pilsoniski aktīva sabiedrība” tika piešķirts finansējums vairāk nekā 1,1 miljonu eiro apmērā laikposmam līdz 2025. gadam.
Starptautiskās sadarbības atbalsts
Atsevišķa LZP darbības joma ir Latvijas zinātnieku dalības koordinēšana programmās Horizon Europe, COST, EUREKA utt., kā arī pārrobežu pētniecības iniciatīvās. Tas ļauj Latvijas pētniekiem pievienoties globālajiem pētniecības tīkliem, iegūt piekļuvi starptautiskajiem resursiem un palielināt Latvijas zinātnisko ietekmi. LZP ir arī sadarbības programma ar Ukrainu un fonds, kas atbalsta zinātnisko sadarbību starp Latviju, Lietuvu un Taivānu.
Tādējādi visas padomes darbības pamatā ir pārredzamības un zinātniskās darbības atbalsta principi Latvijā. Tā ne tikai piešķir grantus, bet arī veido labvēlīgu vidi zinātnes attīstībai: atbalsta jaunos pētniekus, stimulē inovatīvus projektus, nodrošina finansējuma stabilitāti un veicina zinātnes prestiža paaugstināšanu sabiedrībā.
Vajadzīga palīdzība ar publikāciju, lai iesniegtu grantu pieteikumu? Vēršieties uzņēmumā „Zinātniskās Publikācijas”. Mūsu speciālisti atlasīs piemērotu zinātnisko žurnālu, veiks jūsu darba auditu, kā arī pavadīs jūs līdz indeksācijas brīdim. Saņemiet bezmaksas konsultāciju, aizpildot zemāk esošo formu, un mūsu menedžeris ar jums sazināsies tuvākajā laikā. Kopā uz zinātnes sasniegumiem!
